2025. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka turpināja nostiprināt Digitālo bibliotēku kā atvērtu un sabiedrībā plaši izmantotu Latvijas kultūras mantojuma vietni.
Vietnes aktīvo lietotāju skaits sasniedza 178 tūkstošus, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš. Skatījumi pieauga par 20%, saglabājot stabilu ikdienas apmeklētību pat vasarā, kas liecina par ieradumu veidošanos sabiedrības ikdienā. Digitālo objektu pieaugums gadā ir 156 tūkstoši vienību, vidēji 13 tūkstoši jaunu vienību mēnesī. Lielākais satura papildinājums ir muzeju priekšmetu (+96 tūkstoši), attēlu (+34 tūkstoši), teksta materiālu (+20,5 tūkstoši) un video (+4,4 tūkstoši) grupās. Partneru tīkls paplašinājās līdz 729 dalībniekiem.
Digitālā bibliotēka veido tiltu starp lokālajiem krājumiem un nacionālo pieejamību: 47% no satura ir brīvi skatāms tīmeklī, nodrošinot krājumu redzamību reģionos un ārpus Latvijas.
Metadatu kvalitātes uzlabojumi saglabājas kā kopīga prioritāte, tiecoties uz uzticamu un kvalitatīvu resursu. Lai gan daļa tehnoloģisko izstrāžu pārceltas uz 2026. gadu, sperts solis uz priekšu ar eksperimentāliem MI risinājumiem video ierakstu apstrādei, kā arī saņemts papildu finansējums funkcionalitātes attīstībai, tostarp integrācijai ar Nacionālo enciklopēdiju, literatura.lv un Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogu. Vienlaikus valsts kultūras un valodas tehnoloģiju jomas nākotnes arhitektūrā iezīmēta Digitālās bibliotēkas un Digitālā kultūras mantojuma platformas attīstība ERAF 2021–2027 ietvaros.
Sadarbības stiprināšana un komunikācijas efektivitāte kļuva par izaugsmes dzinēju 2025. gadā, par spīti tehniskajiem izaicinājumiem.
